Kvalitatīvs un telpai piemērots radiators kalpos vismaz 50 gadus, tādēļ, pirms izdara izvēli, ir vērts izvērtēt to daudzveidīgo piedāvājumu.

Tērauda paneļu radiatori ir sastopami visbiežāk. Salīdzinoši lētā cena un neuzkrītošais dizains ir padarījis nu jau tik ierastās baltās kastītes par pieprasītu masu produkciju. Līdz ar to izvēle ir kļuvusi tikai plašāka gan lētas cenas - augstas kvalitātes skalā, gan arī dizaina variācijās. Tērauds kā materiāls labi vada siltumu - ātri sasilst , sasildot telpu, un tikpat ātri arī atdziest. Tas ļauj efektīvi darboties termostatiem, nodrošinot telpā vienmērīgu temperatūru un taupīgāk lietojot siltumenerģiju. Vislabāk šo īpašību varēs novērtēt apkures sistēmās, kurās var regulēt siltuma daudzumu. Paneļu radiatoru izmēri ir no 30 līdz 90 centimetriem augstumā, no 80 centimetriem līdz 3 metriem garumā un to biezums ir no 4,5 līdz 15,5 centimetri. Šo izmēru robežās jāatrod kompromiss starp nepieciešamo siltuma daudzumu un vietu telpā. Ja vieta tomēr neatrodas, risinājums paneļu radiatoru vidū var būt vertikālie radiatori. Jaunajiem radiatoru modeļiem ir gan tradicionālais sāna pieslēgums, gan apakšējais un vidus pieslēgums. Pēdējie ļauj paslēpt pievadcaurules, tās iebūvējot sienā.

No tērauda atlej arī ribu sekciju radiatorus, kas vizuāli atgādina čuguna sildķermeņus. To augstums svārstās no 15 centimetriem līdz 3 metriem, bet garuma izmērs ir modulējams pēc vajadzības. Radiatoru sekcijas vajadzīgajā skaitā rūpnīcā tiek saskrūvētas vai sametinātas. Netradicionāliem risinājumiem ir iespējams pielāgot radiatora formu izliektai telpas daļai pēc individuāla projekta.

Čuguna radiatori tiek ražoti arī šodien, tomēr labāk tie zināmi no vecām ēkām, kur daudzviet tie kalpo joprojām. Uzskatāms apliecinājums to kvalitātei?  Čuguna kā materiāla lielākais pluss ir tā izturība pret nekvalitatīvu siltumnesēju, jo netīrs ūdens citu metālu radiatoru kalpošanas ilgumu saīsina daudz straujāk. Aktuāli tas var būt centrāls apkures mājās. Otra čuguna īpašība ir inertums. Tas vispirms lēni sasils un tikai tad sāk sildīt telpu un lēni arī atdziest. Vienmērīgu temperatūru telpā ar čuguna radiatoriem uzturēt nevar, toties apkures sistēmās ar cieto kurināmo spēja saglabāt siltumu var būt arī priekšrocība. Pēc uzbūves tie ir ribu sekciju radiatori, kas ir smagi un masīvi. Vispiemērotākie tie ir vēsturiskās ēkās un attiecīgi stilizētos interjeros, kur tie kļūst par izteiksmīgiem dizaina elementiem.

Alumīnija radiatori vislabāk vada siltumu un baseinos vai pirtīs tie labāk par citiem radiatoriem izturēs mitro vidi. To trūkums ir jūtība pret siltumnesēja kvalitāti. Drošāk ir, ja apkures sistēmā ir speciālais siltumnesēja šķidrums, bet centrālās apkures mājās tos pat neiesaka lietot. Tādēļ tiek piedāvāti arī dūralumīnija radiatori, kuru ūdens tīrība tik ļoti neietekmē. Jārēķinās, ka alumīnija radiatori ir dārgi un tiem nav pieejami daudzveidīgi dizaina risinājumi.

.

Konvektori ir mazi, bet jaudīgi radiatori ar kompaktu uzbūvi. Principā nav vienotas nostājas par to, kas ir radiators un kas jau konvektors. Konvektori izceļas ar daudzveidīgiem izmēru gabarītiem un visbiežāk zemus un garus konvektorus izmanto telpās ar lieliem stiklojumiem. To augstums var būt tikai 14 centimetrus. Izgatavoti tie ir no tērauda vai kapara.

Grīdā iebūvējami konvektori ir risinājums, ja radiatori interjerā nav vēlami. Tā kā to iebūvēšanai ir nepieciešama 9 - 19 cm dziļa niša grīdā, tos ne visās telpās ir iespējams uzstādīt. Iebūvētos konvektorus pārsedz ar izturīga koka vai alumīnija resti. Lai gan konvektoru darbības princips ir piemērotāks iebūvēšanai nekā citu radiatoru, tomēr arī to efektivitāte iebūvējot samazinās par aptuveni 15 %. Ja zem restēm regulāri netiks tīrīti putekļi, siltuma atdeve samazināsies vēl vairāk.

Dizaina radiatori ir salīdzinoši neliela un ekskluzīva sildelementu grupa ar visdaudzveidīgāko piedāvājumu. To vidū ir praktiski izmantojamie dvieļu žāvētāji, askētiski radiatori ar gludu virsmu, izteiksmīgi telpas dekori, kas savā dizaina risinājumā izmanto mākslai raksturīgus principus un kam īpaši nozīmīgs ir autora vārds. Tiek piedāvāti arī radiatori, kas telpā pilda vēl kādu funkciju, piemēram, ir plaukts, telpas dalītājs, vai masīvs spoguļa rāmis. Bez tradicionālajiem sildelementu materiāliem dizaina radiatoriem izmanto arī nerūsējošo tēraudu, kaparu, stiklu un citus materiālus. Izvēloties šos radiatorus nozīmīgāks ir to dizains, nevis cena vai siltumefektivitāte. 

Uzstādīt vai nomainīt radiatoru ir vienkāršāk nekā noteikt telpai un apkures sistēmai atbilstošu sildelementu un tā pieslēguma veidu. Radiators ir posms no kopējās apkures sistēmas, ko viena nepiemērota sildelementa uzstādīšana var izjaukt. Arī ražotāji garantēt var tikai profesionāli uzstādītu radiatoru darbību. Būtībā to uzstādīšanai ir jātaisa apkures sistēmas projekts, minimālais variants ir konsultēties ar specializētu veikalu pārdevējiem, kas ņemot vērā apkures sistēmas tehniskos parametrus, var ieteikt, kāds radiators un tā pieslēgums ir piemērots. Nepieciešamo siltuma daudzumu, kas radiatoram jānodrošina nosaka pēc telpas gabarītiem un iespējamajiem siltuma zudumiem. Vidēji rēķina, ka uz kvadrātmetru apsildāmās platības jānodrošina apkures jauda līdz 100 vatiem, bet labi nosiltinātām telpām 70 - 80 vati.

  Daudzdzīvokļu mājās radiatoru nomaiņai ir vajadzīgs rakstisks iesniegums namu apsaimniekotājam ar lūgumu saskaņot radiatoru maiņu un sertificētu siltumspeciālistu apstiprināts tehniskais projekts, kas jāiesniedz siltuma piegādātājam. Pēc saskaņošanas konkrētajam stāvvadam tiek atslēgts ūdens uz dažām stundām darbu veikšanai. Teiciens, ka ragavas taisa vasarā, bet ratus - ziemā, uz radiatoriem attiecas pilnībā, jo tos ir jāmaina no maija līdz septembrim, kad ir beigusies apkures sezona un nav sākušies sagatavošanās darbi jaunajai. Arī privātmāju īpašniekiem ir vērts par radiatoru uzstādīšanu domāt savlaicīgi, jo tuvojoties rudenim var būt jāstāv rindā pēc apkures sistēmu speciālistu pakalpojumiem. Protams, var atrast santehniķus, kas radiatorus nomainīs bez laika un naudas tērēšanai projekta izstrādāšanai un saskaņošanai, bet tādā veidā ziemā bez siltuma var palikt gan radiatoru mainītājs, gan viņa kaimiņš.

Vieta telpā radiatoram jāizvēlas ņemot vērā siltā gaisa plūsmu. Visneracionālāk siltumenerģija tiek izmantota, slēpjot interjerā neiederīgus radiatorus aiz aizkariem, masīvām mēbelēm vai pat nosedzot ar paneļiem. Šādi siltumatdeve var tikt samazināta līdz pat 25 %. Lai gaiss varētu brīvi cirkulēt sienu radiatorus iesaka novietot 7 - 15 cm attālumā no grīdas un palodzes. Radiatorus parasti montē zem logiem, lai stiklojumam patstāvīgi būtu priekšā siltais gaiss un tas neaizsvīstu. Sienai aiz radiatora jābūt labi nosiltinātai un tādēļ nav vēlams radiatoru izvietošanai sienās veidot nišas.. Krāsa ir vienkāršs risinājums kā sienu radiatorus veiksmīgāk iekļaut interjerā. Standarta produkcijā gan ir atrodami tikai balti. Vēlamo krāsu var pasūtīt no ražotāja. Lētāks variants ir izmantot darbnīcu pakalpojumus, kas radiatorus krāso ar pulverizatoru. Ar otu krāsojums būs nelīdzens un tas ātrāk lobīsies.

Kalpošanas ilgums atkarīgs no apkures sistēmas un pašu radiatoru kvalitātes. Visātrāk tie nolietojas, ja no sistēmas tiek izlaists ūdens, jo gaiss izraisa koroziju, tādēļ apkures sistēmai ir jābūt slēgtai. Savukārt ūdens piemaisījumi rada kaļķu nosēdumus radiatoros, kas to siltimatdevi ar laiku var samazināt līdz 70 %. Ikdienā radiatori neprasa nekādu īpašu kopšanu, tikvien kā izslaucīt putekļus un pasargāt no mitruma.